Feromona slazds ābeļu tīklkodēm

Iepakojumā ietilpst:
1 pārklāts slazds
2 feromonu kapsulas
2 ieliktņi
2 stiprinājuma detaļas.

Kaitēkļu izķeršanai nepieciešams pa vienam slazdam uz katru lielo koku vai uz 2-3 jauniem kokiem. Slazdu pakariniet 2-3 metru augstumā tajā pusē, kas vērsta uz rietumiem vai dienvidiem. Pēc 3-4 nedēļām nomainiet līmes ieliktni un kapsulu.

Pīlādžu tīklkode ir viens no būtiskākajiem kaitēkļiem augļu dārzā. Neliels tauriņš (spārnu platums 11 – 13 mm). Parasti sastopams uz pīlādžiem, bet gados, kad pīlādži neražo, bojā ābeles. Augļa mīkstumā parasti iegraužas vairāki kāpuri, kuri veido šauras, ar kāpuru ekskrementiem pildītas līkloču ejas, it kā ienirstot mīkstumā. Uz augļiem bojājumu vietās veidojas plankumi. Bojātie augļi kļūst rūgti un zaudē savas īpašības. Kodes tauriņi visintensīvāk lido un dēj olas uz ogām jūnijā. Pēc 7–14 dienām, parasti jūnija 2.–3. dekādē, izšķiļas kāpuri un tie iegraužas ogās.

Kaitēkļa bīstamību ābeļu dārzos prognozē pēc pīlādžu ražas lieluma: tas uzbrūk āboliem, ja pīlādžiem nav ražas, jo vispirms izvēlas pīlādžus, tātad pīlādžu raža ir apdraudēta pastāvīgi. Diemžēl skaitliski pierādījumi par sakarību starp pīlādžu ražas lielumu un ābolu ražu Latvijā nav. Varētu domāt – stādīsim vairāk pīlādžus, lai tie ražo un vilina pīlādžu tīklkodi prom no ābelēm. Tomēr novērojumi dārzos to neapstiprina. Pīlādžu tīklkode periodiski mēdz savairoties masveidā. Savairošanās gados gan pīlādži, gan āboli ir pastiprināti bojāti un lielā pīlādžu raža nespēj aizvilināt pīlādžu tīklkodi no augļu dārza. Apkarot pīlādžu tīklkodi nav viegli, tai ir garš lidošanas un olu dēšanas laiks. Nav viegli noteikt kodes lidošanas sākumu un maksimumu.